Prasības pieņemšanai valsts aizsardzības dienestā

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai. 

Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas vai izglītības procesa pārtraukšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats šā dienesta atlikšanai.

Pilsonība

Valsts aizsardzības dienestam uzņem tikai Latvijas pilsoņus.

Dzimums

Valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi var pieteikties vīrieši un sievietes. Pēc nejaušības principa atlasa tikai vīriešus.

Vecums

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

Izglītība

Valsts aizsardzības dienesta 11 mēnešu un piecu gadu dienestam Zemessardzē nav noteiktas minimālās izglītības prasības.

Piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu jābūt studējošā statusā.

Valsts valodas prasme

Valsts aizsardzības dienestā nav noteiktas valsts valodas prasmes, vēlams valsts valodu pārvaldīt vidējā līmenī (B1).

Sodāmība

Valsts aizsardzības dienestā neuzņem:

1)    pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2)    pilsoni, kurš par iepriekš minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Valsts aizsardzības dienestu atliek:

1)    pilsonim, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
2)    pilsonim, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmās daļas 8. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

Veselības stāvoklis

Veselības stāvokļa atbilstību  nosaka ārstniecības iestādes medicīniskā komisija. Valsts aizsardzības dienestā uzņem iesaucamo, kas atbilst veselības stāvokļa prasībām atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 622 (iesaucamā veselības kapacitāte noteikta ne zemāka kā 5 un veselības kategorija noteikta ne zemāka kā B). 

Fiziskā sagatavotība

Uzņemšanai valsts aizsardzības dienestā nav noteiktas fiziskās sagatavotības prasības. Ieteicams pirms dienesta uzlabot fizisko sagatavotību, lai varētu pilnvērtīgi veikt dienesta pienākumus un piedalīties militārajās apmācībās.

Ierobežojumi

Valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts:

Pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;

Pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs;

Pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs;

Pilsonis, kuram ir arī kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība), ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu), izņemot gadījumu, kad viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi;

Pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība);

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
Pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus;

Pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

Pilsonis, kurš par Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmās  daļas 8. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

Pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks;
Pilsonis, par kuru ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par tā iesaukšanas neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

Citas prasības

Izveidot un uzturēt e-adresi; 
Piedalīties atlases procesā, t.sk. iepazīties ar Aizsardzības ministrijas  paziņojumiem un ierasties uz pārbaudēm;
Izpildīt iesaukšanas lēmumu, ierodoties dienesta uzsākšanai tajā noteiktajā laikā.

Biežāk uzdotie jautājumi par valsts aizsardzības dienestu

Kas valsts aizsardzības dienestam var pieteikties brīvprātīgi? 

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi var pieteikties pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

Gadījumā, ja valsts aizsardzības dienestam pakļautie pilsoņi (vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas) brīvprātīgi piesakās valsts aizsardzības militārajam dienestam, bet atbilstības dienestam izvērtēšanas process tiek pārtraukts, viņi ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam gada laikā no izvērtēšanas procesa pārtraukšanas. Atkārtoti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības militārajam dienestam viņi ir tiesīgi ne agrāk kā pēc gada.

Kas ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam?

Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši, kuri dzimuši pēc 2024. gada 1. janvāra — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas vai izglītības procesa pārtraukšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats šā dienesta atlikšanai.

Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu. Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

Kas nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam? 

Valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts:

1) pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
2) pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs;
3) pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs;
4) pilsonis, kuram ir arī kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība), ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu), izņemot gadījumu, kad viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, kā arī pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība);
5) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
6) pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;
7) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus;
8) pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
9) pilsonis, kurš par 8. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
10) pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks;
11) pilsonis, par kuru ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par tā iesaukšanas neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

Šos pilsoņus noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites.

Kāds ir pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai? 

Valsts aizsardzības dienestu atliek ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam:

1) Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tā dien minētajās iestādēs un nav nepārtraukti nodienējusi divus gadus, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonai, kura dien minētajās iestādēs;
2) pilsonim, kuram valsts aizsardzības dienestu nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ;
3) pilsonim, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
4) pilsonim, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā;
5) pilsonim, kurš dien profesionālajā dienestā un nepārtraukti nav nodienējis 11 mēnešus.

Valsts aizsardzības dienestu var atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ (ir iegūta stipendija augstskolā, ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saskaņā ar likumu kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli) vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajam tika atlikts valsts aizsardzības dienests. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā.

Vai students var atlikt valsts aizsardzības dienestu?

Studijas augstskolā pašas par sevi nav uzskatāms kā pamatojums valsts aizsardzības dienesta atlikšanai. Izņēmuma gadījumos valsts aizsardzības dienestu var atlikt studentiem, kuriem dienesta veikšana būtiski ietekmētu studiju nosacījumus, piemēram, ja students saņem īpašu nosacījumu stipendiju, kuru var zaudēt aizejot dienestā, vai, ja students piedalās studentu apmaiņas programmā. Pirms vērsties Aizsardzības ministrijā ar lūgumu par dienesta atlikšanu, nepieciešams noskaidrot izglītības iestādē, vai pēc valsts aizsardzības dienesta netiktu saglabātas tiesības turpināt studijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.

Ņemot vērā to, kāds stipendiju veids ir piešķirts (budžeta stipendija, fondu vai novada u.c.), pirmsšķietami var noprast, vai pastāv atlikšanas pamats. 

Ja stipendija tiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem vai augstskolu stipendiju fonda administrētajām stipendijām, izglītības iestādēm ir iespējams studējošajiem nodrošināt tādus pašus apstākļus studijām, kādi tie bija pirms iesaukšanas dienestā.
Ja stipendiju administrē privāta biedrība vai pašvaldība (piemēram, nodibinājuma “Vītolu fonds” stipendija u.c.), un tā ir piešķirta ar tādiem stipendijas saglabāšanas nosacījumiem, kuri nav savienojami ar valsts aizsardzības dienesta izpildi (stipendija ir piešķirta visam nepārtrauktam studiju laikam, lai stipendiju saglabātu turpmākajiem studiju gadiem - studijas nevar tikt pārtrauktas, uz stipendiju nav iespējams pieteikties atkārtoti pēc studiju pārtraukuma u.tml. nosacījumi), izglītības iestādes nevar garantēt studējošajiem tādus pašus apstākļus studijām, kādi tie bija pirms iesaukšanas dienestā.

Ja ir pamats uzskatīt, ka studentam netiks saglabātas tiesības turpināt studijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas, ir jāiesniedz ar elektronisko parakstu vai pašrocīgi parakstītu iesniegumu, kas adresēts Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienestam. Iesnieguma saturā jāinformē par nepieciešamību atlikt dienestu, norādot atlikšanas iemeslus un pievienojot faktu apliecinošus dokumentus (piemēram, augstskolas izsniegtu izziņu). Iesniegumu jānosūta uz Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta oficiālo elektronisko adresi vai papīra formātā Aizsardzības ministrijai, Krišjāņa Valdemāra iela 10/12, LV-1473.

Neatkarīgi no tā, vai iesaucamais lūdzis dienestu atlikt, iesaucamajam, saņemot informāciju par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, jāaizpilda tiešsaistes platformā www.klustikaravirs.lv pieejamā anketa un jāveic veselības pārbaude (gadījumā, ja dienests tiek atlikts saistībā ar studijām, tad Aizsardzības ministrija vērtē nepieciešamību veikt veselības pārbaudi atkarībā no dienesta atlikšanas termiņa)!

Vai valsts aizsardzības dienestā iesauc ārvalstīs dzīvojošos?

Ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības dienestam šobrīd aicinām pieteikties brīvprātīgi. Valsts aizsardzības dienesta izpilde ir gan goda lieta un pilsoņa pienākums, gan iespēja iegūt uzticamus draugus Latvijā.

Līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Kā tiks organizēts iesaukums valsts aizsardzības dienestā?

Aizsardzības ministrs izdod pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Iesaucamo skaitu nosaka, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai. Pavēle tiek publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļauj pilsoņus, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi. Pilsoņiem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, var piedāvāt izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu. Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, nosaka, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes un Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.

Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus var iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

Kā tiks organizēta atlase pēc nejaušības principa?

Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiek, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi, kā arī uz tiem pilsoņiem, kuru atbilstības valsts aizsardzības dienestam izvērtēšana ir pārtraukta, jo viņi atsaukuši savu pieteikumu līdz veselības pārbaudes pabeigšanai vai nav pildījuši šajā likumā noteiktos pienākumus.

Atlasi rīko 11 mēnešu dienesta Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzē vienībā izpildei. Atlasi rīko proporcionāli to valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kuri deklarēti vai kuru reģistrētā vai norādītā dzīvesvieta vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgajā novadā.

Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir noslēgusies brīvprātīga pieteikšanās dienestam, ņemot vērā vēsturiskos datus par iesaucamajiem, kuri neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām, nosaka attiecīgi lielāku atlasē pēc nejaušības principa atlasāmo iesaucamo skaitu. Ja trūkstošā iesaukuma daļa valsts aizsardzības militārajā dienestā ir mazāka par administratīvo teritoriju vienību skaitu, aizsardzības ministrs pārskata izdotajā pavēlē noteikto iesaucamo skaitu, ņemot vērā nosacījumus, un attiecīgi pieņem lēmumu par atlases pēc nejaušības principa rīkošanu vai nerīkošanu.

Aizsardzības ministrija no reģistrētajiem pilsoņiem izveido sarakstu ar valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem. Sarakstā iekļauj to iesaucamo vārdus un uzvārdus, personas kodus, administratīvās teritorijas piederības un kārtas numurus, kuri dienā, kad veikta atlase pēc nejaušības principa, atbilst Valsts aizsardzības dienesta likuma  2. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, bet neiekļauj iesaucamos, kuri atbilstoši likuma  8. panta pirmajai daļai nav pakļauti iesaukšanai.

Atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta trešajai daļai iesaucamos atlasei pēc nejaušības principa reģistrē pa administratīvajām teritorijām, piešķirot katram pilsonim kārtas numuru attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Iesaucamos, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paziņojuši savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs, sākot ar 2026. gada 1. janvāri reģistrē pie Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas.

Aizsardzības ministrs nosaka laiku, kad tiks veikta iesaucamo atlase pēc nejaušības principa. Informācija par atlases norisi tiek publicēta Aizsardzības ministrijas mājaslapā, un tai kā novērotāji klātienē var pieteikties masu mediju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji.

Atlase pēc nejaušības principa tiek veikta, izmantojot gadījuma skaitļu ģeneratoru, kurš pēc nejaušības principa atlasa noteiktu kārtas numuru skaitu. Minimālais atlasāmo kārtas numuru skaits no katras administratīvās teritorijas ir viens, izņemot gadījumu, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā atlasei pēc nejaušības principa nav reģistrēts neviens iesaucamais. Visi atlasītie kārtas numuri tiek sakārtoti nejaušā secībā, lai noteiktu, kādā secībā tiks vērtēta iesaucamo atbilstība dienestam.

Kādi ir iesaucamo, valsts aizsardzības dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju pienākumi?

Aizsardzības ministrijas reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā sauc par iesaucamajiem.

Iesaucamajam ir pienākums:
1) iepazīties ar saņemtajiem Aizsardzības ministrijas paziņojumiem;
2) ierasties uz pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā un tās pabeigt;
3) ierasties Aizsardzības ministrijas lēmumā par iesaukšanu valsts aizsardzības militārajā dienestā vai kontroles komisijas lēmumā par iesaukšanu alternatīvajā dienestā norādītajā laikā un vietā;
4) informēt Aizsardzības ministriju par apstākļu maiņu, kas bija par pamatu dienesta atlikšanai.

Par attaisnojošu neierašanās iemeslu uz pārbaudēm un valsts aizsardzības dienesta izpildi tiek atzīti objektīvi apstākļi.

Alternatīvā dienesta veicējam ir šādi pienākumi:
1) pildīt alternatīvo dienestu saskaņā ar normatīvo aktu un iestādes, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests, prasībām;
2) alternatīvā dienesta laikā ievērot iestādes, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests, iekšējās kārtības noteikumus, darba drošības un aizsardzības prasības;
3) saudzīgi izturēties pret valsts mantu.

Katrs iesaucamais, valsts aizsardzības dienesta karavīrs un alternatīvā dienesta veicējs ir atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi no viņa atkarīgie apstākļi neradītu šķēršļus valsts aizsardzības dienesta izpildei.

Kā notiek atvaļināšana no valsts aizsardzības militārā dienesta? 

Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) valsts aizsardzības dienesta karavīru, beidzoties dienesta termiņam, atvaļina rezervē.

Valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības militārā dienesta termiņa beigām, ja:
1) viņš valsts aizsardzības militārā dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ atzīts par valsts aizsardzības dienestam nederīgu;
2) viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;
3) viņš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā un viņam ir piemērots drošības līdzeklis mājas arests vai apcietinājums;
4) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm;
5) ir iestājušies Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmās daļas 2., 3. vai 10. punktā minētie gadījumi.

Valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms pirms valsts aizsardzības militārā dienesta termiņa beigām, ja viņš zaudē Latvijas pilsonību.

Kā tiek uzsākts alternatīvais dienests?

Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu, kontroles komisija ņem vērā alternatīvā dienesta veicēja personiskās īpašības, izglītību un deklarēto dzīvesvietu. Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ir ieradies kontroles komisijas lēmumā noteiktajā dienesta pildīšanas vietā.

Alternatīvā dienesta veicējam dienesta vietu nosaka tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta vai kur viņam tiek nodrošināta dzīvojamā telpa. Ja tas nav iespējams, viņam alternatīvā dienesta vietu nosaka administratīvajā teritorijā, no kuras ir iespējams katru dienu atgriezties viņa deklarētajā dzīvesvietā.

Dzīvesvietas mainīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicējam noteikt citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

Iestāde apstiprina amatus, kurus var ieņemt alternatīvā dienesta veicējs, un nosaka to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama alternatīvā dienesta veicēja atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude. Ja iecelšanai amatā nepieciešama alternatīvā dienesta veicēja atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude, iestāde to lūdz Militārās izlūkošanas un drošības dienestam.

Alternatīvā dienesta laiku uzskaita iestāde, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests. Iestāde kontrolē alternatīvā dienesta izpildi. Kārtību, kādā tiek uzskaitīts alternatīvā dienesta laiks, nosaka aizsardzības ministrs.

Alternatīvā dienesta veicējs pilda dienestu 40 stundas nedēļā. Alternatīvā dienesta laikā neieskaita laiku, kad dienesta veicējs neattaisnoti nav pildījis dienesta pienākumus.

Iestādei, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda dienestu, ir pienākums apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja viņam noteikto dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī, pildot dienestu, nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam drošību un veselības aizsardzību atbilstoši darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Iestāde nodrošina alternatīvā dienesta veicēju ar dienesta izpildei nepieciešamo darba apģērbu un aprīkojumu.

Kā notiek atvaļināšana no alternatīvā dienesta?

Alternatīvā dienesta veicēju, beidzoties valsts aizsardzības dienesta termiņam, Aizsardzības ministrija atvaļina Nacionālo bruņoto spēku rezervē un ieskaita rezervistos.

Alternatīvā dienesta veicējs atvaļināms no alternatīvā dienesta rezervē pirms šā dienesta termiņa beigām, ja:
1) viņš dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ atzīts par valsts aizsardzības dienestam nederīgu;
2) viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;
3) viņš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā un viņam ir piemērots drošības līdzeklis mājas arests vai apcietinājums;
4) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm;
5) ir iestājušies Valsts aizsardzības dienesta likuma 8. panta pirmās daļas 2., 3. vai 10. punktā minētie gadījumi.

Alternatīvā dienesta veicēju atvaļina pirms alternatīvā dienesta termiņa beigām, ja viņš ir zaudējis Latvijas pilsonību.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz valsts aizsardzības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 1827 vai rakstīt uz e-pastu vad@klustikaravirs.lv.